Par organizāciju
Otrā Pasaules kara bēgļi, ierodoties savās patvērumu zemēs, tūlīt dibināja draudzes un latviešu skolas, un līdzas tām korus un deju grupas. Pirmais latviešu koris bija Ontario ziemeļos, 1948. g., komponistam Imantam Saksam dibinot vīru kori no latviešu zeltračiem, nedaudz vēlāk arī dibinot Hamiltonas Latviešu biedrības kori.
Protams, šie bēgļi arī gribēja turpināt seno dziesmu svētku tradīciju, no kuras izauga tauta – pirmie dziesmu svētki Latvijā 1873. g. – un pirmie dziesmu svētki Kanadā (un ASV) skanēja 1953. g. Toronto (un Čikāgā).
Latviešu Dziesmu Svētku Biedrību Kanadā 1958. g. (pēc Otriem Latviešu dziesmu svētkiem Kanadā) dibināja to svētku rīkotāji, lai piedāvātu stabilu atbalstu sekojošiem svētkiem. Kopš tā laika LDSBK ir atbildīgie svētku rīkotāji, izraugot svētku vietu un kalendāru, ieceļot čaklu rīcības komiteju, savācot ieteikumus par topošiem svētkiem un gādājot par sēklas naudu nākošiem svētkiem. LDSBK biedri ir visi kori, deju grupas un citas organizācijas, kurām rūp dziesmu un deju svētki.
Jau no paša sākuma mērķis bija saglabāt mūsu tautisko mantojumu un veicināt korus un deju grupas līdz tam brīdim, kad Latvija atkal būtu neatkarīga. No pašiem sākuma gadiem rīkotāji bieži arī bija radoši cilvēki: komponisti, horeogrāfi, rakstnieki un mākslinieki, un jaunradei ir vienmēr bijusi svarīga loma svētkos Kanadā un ASV. Līdz šai dienai dziesmu un deju svētki plūst ar jaundarbiem mūzikā un dejā, literatūrā un mākslā.
Pēdējos gados, pēc Latvijas atjaunotās neatkarības, biedrības fokuss ir arī uz Latviju un sadarbību ar tās dziedātājiem, dejotājiem, komponistiem un horeogrāfiem, un citiem māksliniekiem. Visi svētki kopš 1991. g. ir priecājušies par dalībniekiem no Latvijas – 2019. g. gatavojamies īpaši lielam skaitam. Pretējā virzienā, Latvijas Kultūras ministrija un Nacionālais Kultūras centrs ir sūtījusi koru diriģentus un deju meistarus palīdzēt Kanadas latviešiem gatavoties svētkiem Latvijā, ko viņi dara lielā skaitā.
Ārpus Latvijas ir uzauguši spējīgi un apdāvināti profesionāli mākslinieki visās nozarēs, un svētki ir burvīga iespēja tiem attīstīt savus talantus blakus Latvijas māksliniekiem.
Kā dziedam tautas dziesmā “Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās”. Mēs – ārpus Latvijas – esam tas mazais novadiņš, tālu no galvaspilsētas. Bet . . . “diženi turamies”!