Svētku pasākumi

Deju mantojums, ko izrādīsim nākamgad, atspoguļos pagātnes un mūsdienu horeogrāfijas. Programmā ir iekļautas vecākas dejas, kā Ačkups, Sešdancis, jaunākas, kā Sēju Vēju, Salti Vēji Pūta un dažas no mūsu iemīļotākajām dejām, kā Audēju deja un Kurzemnieku Pērkoņdancis. Dejas pavadīs latviešu folkloras grupa Raxtu Raxti.

Uz šo pasākumu jau ir pieteikušās dejotāju grupas no visas pasaules. Mēs redzēsim deju grupas no Latvijas, Amerikas, Eiropas un pat no Austrālijas, kā arī vietējās grupas no Kanādas. Salīdzinoši ar pagājušajiem svētkiem Kanādā, mums būs divreiz vairāk dejotāju!

Jau šovasar varēsim izbaudīt latvietību, draudzību un dejas prieku Tautas Deju Lieluzvedumā Toronto, Kanādā!

– RAXTU RAXTI – ir šobrīd Latvijā un arī daudzviet pasaulē labi pazīstama latviešu mūsdienu tautas mūzikas apvienība, kuras daiļradē sadzīvo tradīciju spēks ar mūsdienīgiem muzikāliem eksperimentiem, profesionālu un enerģijas pilnu skatuves sniegumu. Raxtu Raxti izdevuši 4 CD un katru gadu sniedz Latvijas svētku lielkoncertus 18. novembrī. Pēdējais lielākais notikums ir deju lieluzvedums “Vēstījums rakstos” kopā ar bungu un dūdu grupu Auļi un vairāk nekā 1000 dejotājiem.„Raxtu Raxtu” pamatsastāvā muzicē

Kristīne Kārkle (balss, vijole, kokle),

Marts Kristiāns Kalniņš (balss, harmoniums, taustiņinstrumenti, oboja),

Kārlis Auzāns (čells, mandolīna, ģitāra, buzuki),

Edgars Kārklis (balss, dūdas, akordeons, stabule),

Armands Treilihs (bass),

Artis Orubs (sitamie instrumenti).

Laimīgie svētku viesi varēs baudīt “Raxtu Raxtus” divās ballēs:  Iepazīšanās ballē “Sveiki, Toronto” 4. jūlijā, Hilton viesnīcā, un Svētku ballē 6. jūlijā turpat.

Bet 7. jūlijs būs viens no svētku naglām: Tautas deju lieluzvedums vēsturiskā Maple Leaf Gardens, (šodien pazīstams kā Mattamy Athletic Centre), ar 1,200+ dejotājiem no visas pasaules.

– PENZIONĀRI – dzīvo Toronto, bet ceļo pa Kanādu un Ameriku, spēlējot savu unikālo Ziemeļamerikas rokenrola un Latviešu pop/tautas dziesmu kombināciju. Kopš 2011. gada viņi uzjautrina latviešu pasākumus, mudina cilvēkus uz deju grīdas, un piedāvā enerģētisku vakaru! Viņī nevar sagaidīt ar Jums kopā svinēt nākamvasar!   Viņi spēlēs 6. jūlījā Svētku ballē.

–TESTOSTERTONES – TestosterTones Toronto mūziķu sastāvs ir mainīgs. Ar pieredzi kantrī, džeza, roka, bluegrass, un repa žanros, viņi reiz pa reizei sanāk kopā spēlēt ritmiskās roku melodījas. Dziesmu svētku sastāvā būs Ingrīda, Andris, Allans, Monte, Ivars un pārsteigumu viesi. Ivars un Ingrīda ar Elektriskiem Burkāniem un TestosterTones ir uzstājušies ilggadējās Reiz bija ballēs Toronto. Viņi spēlēs Atvadu ballē  7. jūlijā Hiltonā.

–LETTS – Letts ir latviešu tautas rokmūzikas ansamblis, ko veido Andrejs Kūlnieks, Viktors Kūlnieks, Mārtiņš Mateus un Mike Morrow. Jaunsirdīgie grupas dalībnieki jau vairākus gadus ir asinājuši savas prasmes, spēlejot dažādīgus deju-vērtigus modernus un klasiskus mūzikas žanrus. Pie tam, puiši ir sacerējuši un ieskaņojuši ievērojamu un iespaidīgu oriģinālo dziesmu repertuāru. Laika gaitā tiem piebiedrojas citi talantīgi mūziķi kurus satikuši dzīves ceļos. Viņi spēlēs 4. jūlijā Iepazīšanas ballē Hiltonā. 

Atzīts kā viens no labākajiem vokālajiem ansambļiem pasaulē, Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA ar māksliniecisko vadītāju un diriģentu Māri Sirmo piedzīvos savu debiju Kanadā Koerner Hall, piektdienā, 5.jūlijā plkst. 19:00. Programmā iekļauti gan latviešu, gan kanadiešu komponistu darbi, no kuriem daudzi komponēti īpaši šim korim.

Kā vienmēr svētku kulminācija, Kopkora koncerts, ar vairāk kā 500 spēcīgām balsīm, notiks sestdienā, 6.jūlijā Mattamy Event Centre (Maple Leaf Gardens). Koru vienības  no visām pasaules malām, vienoti dziesmā, liecinās ka mēs patiešām esam Viena Tauta!

Programmā iekļauti gan Latvijas kormūzikas iecienītākie darbi, gan arī jaundarbi, ko sacerējuši jauni latviešu komponisti no Kanādas, ASV, Austrālijas un Latvijas.

Senākie cimdi, kas atrasti Latvijā, ir no 13.g.s. Tie bija darināti adatas pinuma tehnikā, kuru izbeidza lietot, ienākot tādai adīšanai, kādu piekopjam vēl šodien, jo bez cimdiem rokās Latvijas aukstās ziemas nebūtu panesamas.

Cimdu loma latviešu dzīvē ir vairāk nekā roku sildīšana. Tiem ir neatņemama vieta mūsu sadzīves tradīcijās, mūža godos: kristībās, kāzās, bērēs. Tie atspoguļo mūsu rakstu un krāsu izvēli, tehniskās prasmes un novadu īpatnības.

Šajā izstādē redzēsit cimdus, kādus latvietes turpinājušas adīt cauri gadu simtiem, kā arī to, kā  aitas vilna pārtop greznos goda cimdos. Būs redzami nepieciešamie darba rīki, ar augu palīdzību krāsotas dzijas, rakstu paraugi. Bez etnogrāfisko cimdu atdarinājumiem redzēsit arī kā šodienas adītājas pielieto cimdu un pērļoto mauču rakstus un tehnikas cepurēs, šallēs, somās un citos priekšmetos.

Ceram, ka šī izstāde pamudinās nākamo adītāju paaudzi turpināt šo mūsu
tautas kultūras mantojumu.