Svētku pasākumi

Garīgās mūzikas koncertā Trinity-St. Paul’s baznīcā 4. jūlija dzirdēsim Imanta Ramiņa debešķīgo “Ave Verum Corpus” un Jura Ķeniņa “Missa Brevis Latviensis”. Šis darbs ir Valsts Kora “Latvija” pasūtījums un pirmo reiz skanēja Rīgā 2017.g. 22 augustā bet šos svētkos piedzīvos Ziemeļamerikas pirmatskaņojumu.

Vēl no Kanadas latviešiem dzirdēsim Tālivalda Ķeniņa, Arvīda Purva un Ērikas Yost kompozīcijas un no ASV Brigitas Ritmanes, Ādolfa Ābeles un Viktora Baštika, no Austrālijas Ella Mačēnas, kā ari Andreja Jurjāna, Lūcijas Garūtas un Alfrēda Kalniņa skaņdarbus.

Piedalīsies Valsts koris “Latvija”, apvienots koris un Dziesmu svētku kamerorķestris.

Piektdien, 5. jūlijā, vienreizēji skaistā un skanīgā Koerner Hall, notiks vēsturisks koncerts kur atklās jaunu kompaktdisku godinot trīs vispazīstamākos Kanadas latviešu komponistus. Šim ieraksta projektam, Toronto Latviešu koncertapvienība sadarbojās ar Kanadas mūzikas centru (Canadian Music Centre), Kanadas radiofonu (CBC), Kanadas operu (COC) un Dziesmu svētku biedrību lai iemūžinātu un izplatītu Tālivalda Ķeniņa, Jāņa Kalniņa un Imanta Ramiņa daiļradi.

Koncertā tiks atskaņots nesen atklātais un atjaunotais Jāņa Kalniņa vijoles koncerts, kura izpildījums iekļauts jaunajā diskā. Komponēts 1945. gada bēgļu nometnē Libekā, Vācijā, pēdējo reizi dzirdēts Kanadā 1962.g., bet pēc tam gājis zudumā. Atrasts un atjaunots 2014.g. PBLA Kultūras fonda konferencei Rīgā un tagad atkal  skanēs Kanadā šajos svētkos.

Koncertā ari dzirdēsim Tālivalda Ķeniņa 1953.g. komponēto “Scherzo concertante” kamerorķestrim, Imanta Ramiņa “Aria” vijolei un klavierēm, kā arī prestižo Emmy balvu ieguvušās, Amerikas latviešu komponistes Lolitas Ritmanes “Uvertīra gaismai”.

Piedalīsies pianists Artūrs Ozoliņš, vijolniece Laura Zariņa, flautiste Agita Cerusa, Kanadas operas orķestris un diriģents Māris Sirmais no Latvijas.

Atzīts kā viens no labākajiem vokālajiem ansambļiem pasaulē, Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA ar māksliniecisko vadītāju un diriģentu Māri Sirmo piedzīvos savu debiju Kanadā Koerner Hall, piektdienā, 5.jūlijā plkst. 19:00. Programmā iekļauti gan latviešu, gan kanadiešu komponistu darbi, no kuriem daudzi komponēti īpaši šim korim.

Kā vienmēr svētku kulminācija, Kopkora koncerts, ar vairāk kā 500 spēcīgām balsīm, notiks sestdienā, 6.jūlijā Mattamy Event Centre (Maple Leaf Gardens). Koru vienības  no visām pasaules malām, vienoti dziesmā, liecinās ka mēs patiešām esam Viena Tauta!

Programmā iekļauti gan Latvijas kormūzikas iecienītākie darbi, gan arī jaundarbi, ko sacerējuši jauni latviešu komponisti no Kanādas, ASV, Austrālijas un Latvijas.

Senākie cimdi, kas atrasti Latvijā, ir no 13.g.s. Tie bija darināti adatas pinuma tehnikā, kuru izbeidza lietot, ienākot tādai adīšanai, kādu piekopjam vēl šodien, jo bez cimdiem rokās Latvijas aukstās ziemas nebūtu panesamas.

Cimdu loma latviešu dzīvē ir vairāk nekā roku sildīšana. Tiem ir neatņemama vieta mūsu sadzīves tradīcijās, mūža godos: kristībās, kāzās, bērēs. Tie atspoguļo mūsu rakstu un krāsu izvēli, tehniskās prasmes un novadu īpatnības.

Šajā izstādē redzēsit cimdus, kādus latvietes turpinājušas adīt cauri gadu simtiem, kā arī to, kā  aitas vilna pārtop greznos goda cimdos. Būs redzami nepieciešamie darba rīki, ar augu palīdzību krāsotas dzijas, rakstu paraugi. Bez etnogrāfisko cimdu atdarinājumiem redzēsit arī kā šodienas adītājas pielieto cimdu un pērļoto mauču rakstus un tehnikas cepurēs, šallēs, somās un citos priekšmetos.

Ceram, ka šī izstāde pamudinās nākamo adītāju paaudzi turpināt šo mūsu
tautas kultūras mantojumu.